Un atkal kaut kā neveikli..

Neveikli skatieni, neveikli smaidi un, beigu beigās - neveiklas domas!
Neveikla aizraušanās! Laikam tā to var nosaukt!

"-Tu to sauc par flirtu?
-Bet tu  to sauc par mīlestību?"

a.

Vienu dienu ir viss, citā- vairs nekā.

Pus gadu, tiešām, brīnišķīgu pus gadu, es te principā neiegriezos. Iemesli jau bija dažādi un visādi, bet tomēr- skaisti.
Bet nu atkal ir sanācis, ka atgriežos te. Vismaz uz laiku.
Gribējās jau ar kādu parunāt, pēc darba dienas. Nu tā- nedaudz. Tad nu turpināšu runāties ar savām domām te. Cik nu tieši, cik netieši, bet zemteksti būs. Kā tad bez tiem. heh.
Jauku vakaru!
a.

Less than five minutes and still a better love story than Twilight.

a.

Komats

Griežas un spiež. Tā laikam tā sirds apziņa- sirdsapziņa. Acu skatiens, kas novēršas. Viens mirklis- un jau esi iemests citā galaktikā. Un pūlies, un centies, ar visu savu saprātu, nokļūt atpakaļ tur, kur saprātam jābūt. Un kad esi atpakaļ, saproti, ka negribi atkal šo mistiko lietu atkārtot. Dari visu, lai tā nebūtu.
Nožēla.
Nopūta.
Smaids,
Un viss ir it kā labi.
Vien nakts trakās domas spraucas, caur aizvērto loga rūti. Tās domas ir tur- tumsā. Bet viņas, kā par spīti grib būt šeit, te, tūlīt un tagad.
Nožēla.
Nopūta.
Un atkal neīstas smaids.
''Būs labi!'' es klusi nočukstu. Čuksti pazūd klusumā. -''būs!''
Un es zinu, ka būs. Es ticu sev.
A.

.

a.

Es skaitu naktis, negulētās.

Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd,bet es vēl meklēju īsto. Mēness, spožais, kas likās tik drošs, pēkšņi krīt, un izrādās- plīstošs.

Prāta Vētra, tas ir mans top vārds manā playlist'ā. Attiecīgā mūzika, attiecīgajā momentā.

Ir nakts uz svētdienu, un atkal uzrodas kaitinošais jautājums- A kur palika brīvdienas?

Tik daudz daudz zvaigžņu pie debesīm spīd, bet es tās iemainītu, par to sapni, kas būtu tik īsts, un kas ļautu gulēt līdz rītam.

Ar skaistām domām, sajūtām un pārdomām dodos gulēt.

A.

woup

a.