tiešām?

Es esmu izmīcīta.
Es esmu saspaidīta.
Es esmu sasita.
Es esmu nosaulusi.
Es esmu šokā.
es esmu... tā es turpināšu mūžīgi, ja gribēšu aprakstīt vakarnakti.
Tā jau nebūtu es, ja es netiktu pašā, pašā priekšā. Pff. un YES! s biju pašā, priekšā, gandrīz pa vidu, ja tā var teikt. īsti nemāku pateikt, vai visas ribas ir savā vietā, un vai kāds orgāns nav saspiests. Bet it kā, PAR BRĪNUMU, esmu dzīva, un priecājos par to visvairāk.
-Eu Mik, tev nav nagulaka? manējā pazuda. Eu, tev nav naguvīlīte? Mik, man nolūza nags, pielīmēsi viņu atpakaļ? Mik?Mik? MIK? kad būs pietura? Mik? aizdosi gumiju? (WTF, VAINE? bet mēs paspējām nojūgties 5 stundas braucot autobusā uz Tallinu. Vai arī.. Igaunijas gaiss mūs tā ietekmēja :D)
Bēt. Atgriežoties pie koncerta apskata.. Diezgan dīvaini, ka vienīgās, ko apkārt dzirdēju bija latvietes. Un, ja kāda cittautiete, sauksim viņas tā, mēģināja kaut vai pirkstu piedurt pie manis vai citām latvietēm lai dabūtu ārā no awsom vietām, uzreiz visas apkārtējās aiztāvēja, cik nu bija viņu spēkos. Solidaritāte, hehe :D
Un. Diezgan dīvaini tagad skatīties uz hugo boss reklāmas stendiem, ja zini, ka tu esi bijusi apmēram tik tālu no Leto vecākā :D
Labi, ka man telefonā nevarēja neko pietuvināt. Vismaz vecumdienās, skatoties bildes, zināšu, ka biju TIK tuvu :D
Bet vispār, awsome piedzīvojums.
Rokas, kājas, ribas.. tās jau vairāk nejūtu. Un par sprandu, jā, par brīnumu, tas nebija no koncerta, bet gan no neērtās gulēšanas autobusā.
Bet lai vai kā, emocijas vēl ir miljons. Un arī ir ko stāstīt. Bet tas lai paliek citreizei.
Gaidam viņus Latvijā 2. novembrī!
Bučas Ellai!
P.S. Apsveicu Tomu ar tikšanas uz skatuves. YO!
Jauku dienu.
Nē, vispār, jaukus Jāņus un Līgo, nolīgojaties kārtīgi :)
a.