sestdiena, 2011. gada 15. oktobris

Pilnīgi pretstats

Es skrāpēju Tevi no sevis ārā.
jau ādā dziļas rētas redz.

Citāts un turpmākais teksts ir attiecietinām uz divām dažādām situācījām. a tā, piebildei, lai kāds nepārprot ;D
Vakar tāda neliela nostaļģija uzmācās. Braucot pie Ellas viss bija tieši tā pat, kā kaut kad aprīlī, ašā ideja trešdienā šo to izdarīt/šur tur aizbraukt. pavasarī. Eh, tie tik bija laiki, no kuriem ir palikušas brīnišķīgas atmiņas. Bet dzīvojam mēs tagadnē. Un īpaši nesūdzos par to, kas notiek. Pavasarī atkal varēšu teikt- no rudens man ir palikušas skaistas atmiņas. Bet lai jau tur viņas paliek.
a.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru