Cepumi ar pienu.

I am at the back of your drawer

and no ones can reach me this far

I'd like to get out of it however

so why don't you please take me out?

Lēnām rodas tāda Ziemassvētku noskaņa. Kā nekā pirmā advente jau. Sveiciens :)

Brīnišķīgi, mierīgi un pārdomu pilna diena. Heh. Bet tā jau tas pienākas, jo Advente taču ir pārdomju laiks. (Tā vismaz saka).

Jauku svētdienu (:

a.

TRUE

Nogulēta diena šķiet, kā nogulēta dzīve.

šķiet, ka tik daudz jau esmu palaidusi garām.

Pamodos no tā, ka saulīte iespīdēja istabā. Diezgan nepierasti pēc šķīm siltajām, taču mākoņajām, un rudenīgajām dienām. Uz sekundi pat šķita, ka ir vasara. heh

Bet tik un tā;

Jāuztaisa savs sesdienas kapočīnu un jāizdara kaut kas noderīgs šodien.

jauku atlaikušo dienu!

a.

Turn into something beautiful

Vakar bija svēdiena, un tāpēc es biju ļoti laimīga.

Šodien biju pēc austiņām, brīnišķīgajā veikalā, un tāpēc es esmu laimīga.

Rīt es saņemšu kodu, un tāpēc es būšu ļoti laimīga.

Nesūdzos ne par salu, ne pa lietus lāsēm. Viss ir skaisti. Tomēr velk uz to vasaru, ļoti.

Un te nu būs. Kaut kas no vasaras.( Bildē arī tas pats dzejolis. Tiesa gan, no septembra, kad dzejolis jāmācās (:

Katrs pumpurs un sēkla

ir rūpīgi lolotā vēstule,

Kuru caur ziemas sniegiem

Vasara vasarai sūta

Un, kad nāks rudens, lai samestu

lapas duļķainā ūdenī

Pastā jau glabājas sūtijums,

adresēts nākamai vasarai.

Viss, ko mirstošā māsa

māsai gribēja pastāstīt,

Magones sēkliņā ierakstīts

alkšņa pumpurā ietīts.

Labais, skaistais un gudrais

ir mūzīgs kā pati zeme,

Ledus zilajos seifos

asni kā banknotes glabājās...

Četrus mēnešus saule

aploksnes vaļā plēsīs.

Vasara lasīs un smiesies,

vasara lasīs un raudās.

Notērēs asnus līdz pēdējam.

Un atkal krās jaunus- nākotnei,

attkal zem mežrozes sēdēs

un jaunas vēstules rakstīt.

Ārija Elksne.

Jauku vakaru!

a.

Dziļās pārdomas šovakar atstāj pie sevis!

Pēdējā laikā katrs vārds virtuālajā pasaulē tiek teikts diezgan ironizēti un ar baigo, apbstrakto domu. Tā viņš i'.

Negribas neko vairs teikt. Negribu vairs mierināt. Vārdiem nav nekādas nozīmes, diemžēl.

Diemžēl, nu jā.

Ir viens vārds, kas teikuma beigās sacīts, visu uzspridzina.

Vārds DIEMŽĒL.

Uzspridzina visu teikumu. Visu labo mūžu.

- Un tad nāca pateicība. Viņu dēļ es katru kumosu savai mutei atrāvusi.(Un zem vārdiem dziļā tumsā paspīd vārds diemžēl)

Man neviens nevar pārmest. Līdz šai dienai Tev esmu uzticīga. (Bet kā apslēpti draudi nāk no dziļuma augšā diemžēl.)

Iznīcinošs vārds.

Kā krusts pār teikumu.

Šķērsām pār dzīvi!

Pātaga pār seju, pārlauzts cirtiens: diem-žēl! (Šmiuks! Šmiuks!)

Baroju, kopu, diem- žēl, (Šmiuks! Šmiuks!)

Mīlēju Tevi, diem-žēl.

Uzupurējos, diem-žēl.

Par žēlošanu, nožēloju, nevajadzēja.

Pašstādītai ābelītei galotni nocērt nazis DIEMŽĒL.

Lien diemžēlčūka, dzeļ diemžēlskorpions.

Mazs sērkociņš uzņirdz pie mājas stūra.

Visu laiku šis cilvēks stāstija, kā cēlis brālim māju, kādu gaišu un skaistu, un tad ņem pēkšņi akmeni un triec logos: diem-žēl!

ņem diemžēlsērkociņu un palaiž uguni jumtā.

Bīstams vārds.

Nāk beigās, kad daudz kas padarīts vai kad viss jau gatavs.

Nekad nesaka sākumā "Diemžēl celsim māju". "Diemžēl precēsimies". "Diemžēl būšu revolucionārs". Bet atnāk beigās un iznīcina. "Uzcēlām māju, diemžēl". "Sapinos ar revolucionāriem diemžēl."

Iznīcinauzticēšanos.

Izmeģī ticību.

DIEMŽĒL ir nāves punkts, robeža, aiz kuras mirst.

Mēs ceļam savu dzīvi un savu līdzcilvēku dzīvi tikai līdz vārdiem "diemžēl".

Kad tu to esi pateicis (skaļi vai pie sevis klusībā), kaut kas mirst, kādam tu esi nāves spriedumu parakstījis- draugam, tuvākajam vai sev pašam.

Kad saule no rīta kāpj debesīs, pasaki briesmīgo vārdu"diemžēl" un tā,zenītā netikusi, norietēs.

I. Ziedonis.

a.

Jā, galīgi nevietā.

Daudz kļūdas es esmu pieļāvusi, un drošvien, tik pat daudz pieļaušu.

Lai arī kas notika, notiek un notiks, man vienmēr šis cilvēks šķitīs ļoti tuvs un mīļš.

No milzumdaudz problēmām esmu centusies aizbēgt. Nu viss nāk atpakaļ. To laikam sauca par karmu.

Galīgi nevie'ta, bet.. nu jā. Sarežģīti noformolēt.Un lai tā arī palik. Gan jau būs labi.

a.

***

Do you want to go to the plage with me?

a.

I will never be your queen, ah

Lucky made us feel lovely and warm in the cold night air

To much to do today.

Good night.

a/

Pingvīnu efekts

Tiesa gan, tagad fonā skan King Charles, lai aizkliedētu visus sajūsmas spiedzienus un kliedzienus.

Asaras aiz sajūsmas birst. Jā, tas gan.

Bet par koncertu. Protams, atkal pirmajā rindā, kā tad savādāk? (: Un tieši, tieši pa vidu :)

Protams, Latvijā publika nebija tik brutāla kā Igaunījā, taču tik un tā, pēc koncerta bija saj'uta, ka celis gluži nav savā vietā, un labās gūžas kauli ir sadragāti sīkās drumstalās, kas sāpīgi durās tauciņos. hihi :D

Diezgan dīvaini,patiesībā. Šoreiz es bīju vēl tuvāk, pat pārāk. 20 cm, unununu. Tikai žogs bija starpā. To apzinoties jau vien skudriņas skrien pāri.

Runājot par žogiem.. Nedomāju, ka arēna Rīga bija kaut ko tādu pirmstam piedzīvojusi. Cik atceros vēl trakākā koncertā, kā Limp Bizkit pat netika saplēstas žalūzijas, kas atdalīja arēnas halli no gaiteņa. Vakar tām žalūzijām brutāli izksrēja cauri. Wouch.

Un atkal kaut kāda veiksme. Atnāku un nostājos ārpusē pie durvīm 10 min pirms laizšanas arēnā, bet tieku tik labās vietās.

Drošvien no šī šoka atjēgšos kaut kad.. khmm, janvārī. Jo tā arī bija ar Igauniju. Sajēdzot to, ka mans sapnis ir piepildījies, karstā augusta dienā (VB) tikai sapratu, un tad asaras gāzās. Prieka, protams.

Vispār, baigi dīvaini ir sanācis. :D

Bet, no vienas puses priecājos, ka šoreiz nebija tik traka mīcīšanās.

Gaidam viņus atpakaļ Latvijā, pēc viņu atpūtas pēc 300 koncertiem tūres laikā. (:

a.

***

Cilvēki mainās, ah, kā mainās!

a.