Tiesa gan, tagad fonā skan King Charles, lai aizkliedētu visus sajūsmas spiedzienus un kliedzienus.Asaras aiz sajūsmas birst. Jā, tas gan.
Bet par koncertu. Protams, atkal pirmajā rindā, kā tad savādāk? (: Un tieši, tieši pa vidu :)
Protams, Latvijā publika nebija tik brutāla kā Igaunījā, taču tik un tā, pēc koncerta bija saj'uta, ka celis gluži nav savā vietā, un labās gūžas kauli ir sadragāti sīkās drumstalās, kas sāpīgi durās tauciņos. hihi :D
Diezgan dīvaini,patiesībā. Šoreiz es bīju vēl tuvāk, pat pārāk. 20 cm, unununu. Tikai žogs bija starpā. To apzinoties jau vien skudriņas skrien pāri.
Runājot par žogiem.. Nedomāju, ka arēna Rīga bija kaut ko tādu pirmstam piedzīvojusi. Cik atceros vēl trakākā koncertā, kā Limp Bizkit pat netika saplēstas žalūzijas, kas atdalīja arēnas halli no gaiteņa. Vakar tām žalūzijām brutāli izksrēja cauri. Wouch.
Un atkal kaut kāda veiksme. Atnāku un nostājos ārpusē pie durvīm 10 min pirms laizšanas arēnā, bet tieku tik labās vietās.
Drošvien no šī šoka atjēgšos kaut kad.. khmm, janvārī. Jo tā arī bija ar Igauniju. Sajēdzot to, ka mans sapnis ir piepildījies, karstā augusta dienā (VB) tikai sapratu, un tad asaras gāzās. Prieka, protams.
Vispār, baigi dīvaini ir sanācis. :D
Bet, no vienas puses priecājos, ka šoreiz nebija tik traka mīcīšanās.
Gaidam viņus atpakaļ Latvijā, pēc viņu atpūtas pēc 300 koncertiem tūres laikā. (:
a.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru