Vakar bija svēdiena, un tāpēc es biju ļoti laimīga.
Šodien biju pēc austiņām, brīnišķīgajā veikalā, un tāpēc es esmu laimīga.
Rīt es saņemšu kodu, un tāpēc es būšu ļoti laimīga.
Nesūdzos ne par salu, ne pa lietus lāsēm. Viss ir skaisti. Tomēr velk uz to vasaru, ļoti.
Un te nu būs. Kaut kas no vasaras.( Bildē arī tas pats dzejolis. Tiesa gan, no septembra, kad dzejolis jāmācās (:
Katrs pumpurs un sēkla
ir rūpīgi lolotā vēstule,
Kuru caur ziemas sniegiem
Vasara vasarai sūta
Un, kad nāks rudens, lai samestu
lapas duļķainā ūdenī
Pastā jau glabājas sūtijums,
adresēts nākamai vasarai.
Viss, ko mirstošā māsa
māsai gribēja pastāstīt,
Magones sēkliņā ierakstīts
alkšņa pumpurā ietīts.
Labais, skaistais un gudrais
ir mūzīgs kā pati zeme,
Ledus zilajos seifos
asni kā banknotes glabājās...
Četrus mēnešus saule
aploksnes vaļā plēsīs.
Vasara lasīs un smiesies,
vasara lasīs un raudās.
Notērēs asnus līdz pēdējam.
Un atkal krās jaunus- nākotnei,
attkal zem mežrozes sēdēs
un jaunas vēstules rakstīt.
Ārija Elksne.
Jauku vakaru!
a.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru