otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Žēl.


Visi šie pēdējā laika mazie notikumi. Visas šīs domas. Un pēkšņi- bum bam- ne no kurienes. Ja kādreiz tik pazīstama persona, tad šodien likās, tik attāla un nezināma.
a.

pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

18.12.11


Nedaudz uz atpakaļu. Bet tā jau skaisti.
a.

otrdiena, 2011. gada 13. decembris

***

Diezgan dīvaini apzinoties. Bet. Kā bija kādā Ziemassvētku dziesmā- būs jau labi, būs jau silti.. Kūst uz mēles karameles. (:
Siltu vakaru!
a.

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Neaprakstāmi skaisti.

Kā man pietrūka šie mēģinājumi. Nejau tieši dejošanas, bet mēģinājumi kā tādi. Deviņus gadus korī dziedādama reizi divos trīs mēnešos gatavojāmies kādam koncertam, kas sestajā parasti iznāca tik ļoti skaisti un mīļi.
Bet tagad, pēc kārtīgas pauzes ir atkal mēģinājumi. Tiesa gan, dejošanas.
Cik skaisti ir sēdēt kādā krēslā, gandrīz tukšajā VEF'ā un skatīties uz skatuves notiekošo rosību.
Skaisti. Un ziniet, tā gāja deja pēc dejas. Un re, pienāca arī šī deja ( ar augšā atrodamo dziesmu), kad skudriņas sāka pārņemt ķermeni. Tik trausli un burvīgi. Pat aizmirsās visas sāpes un drūmās domas.
Un re, laiks ir paskrējis ātri. Tūlītām jau būs trešā advente. Tad jau Ziemassvētki, brauciens uz Čehiju, Jaunais gads. Un brīnumskaistais 2011. gads būs cauri, diemžēl.
Lai vai kā,
Jauku un siltu vakaru (:
a.

piektdiena, 2011. gada 2. decembris

don't say anything.

Pats attīstīju bildīti un rāmī,
ielikdams, pats, nolemdams, ka te man jāmīt.
Tagad stāvu ar sastingušu seju.
Smaids ar mazāk atgādina patiesu.
Tas tomēr nav man nu bet labi, ko tur.
Jājautā, kā šis tāmis mani notur,
un ja nu pieņem, ka tā ir burvju aile ar slieksni,
kas sen uz mani gaida.
Gaida, kad es kāpšu tam pāri..
Speru pirmo soli.. un zin, jāsaka,
šis sapnis bija vienreizējs, bet laiks to pamest,
laiks jaunai pieredzei, un ticu tam es.
Gustavo- Everestā.
a.