Kā man pietrūka šie mēģinājumi. Nejau tieši dejošanas, bet mēģinājumi kā tādi. Deviņus gadus korī dziedādama reizi divos trīs mēnešos gatavojāmies kādam koncertam, kas sestajā parasti iznāca tik ļoti skaisti un mīļi.
Bet tagad, pēc kārtīgas pauzes ir atkal mēģinājumi. Tiesa gan, dejošanas.
Cik skaisti ir sēdēt kādā krēslā, gandrīz tukšajā VEF'ā un skatīties uz skatuves notiekošo rosību.
Skaisti. Un ziniet, tā gāja deja pēc dejas. Un re, pienāca arī šī deja ( ar augšā atrodamo dziesmu), kad skudriņas sāka pārņemt ķermeni. Tik trausli un burvīgi. Pat aizmirsās visas sāpes un drūmās domas.
Un re, laiks ir paskrējis ātri. Tūlītām jau būs trešā advente. Tad jau Ziemassvētki, brauciens uz Čehiju, Jaunais gads. Un brīnumskaistais 2011. gads būs cauri, diemžēl.
Lai vai kā,
Jauku un siltu vakaru (:
a.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru