Laikam jau, jāsāk ar to, kā man pagāja 2011.gads. Dažos vārdos to nav iespējams pastāstīt, jo ir notikuši tik daudz dažādi notikumi. Skaisti, emocionāli, vienkārši, mīļi, vienreizēji, ekstrēmi.... Un tā tālāk, un tā jo projām. Katrs notikums ir pelnijis, lai to piemin. Bet to ir tik daudz. Vienreizējs gads.
Un ko jau 1.diena 2012.gadā aizritējusi.pat nevajadzēja paiet 24 stundām. lai sarastu, ka šajā gadā ir jārsikē, jo nav jau ko zaudēt. Pašā gada mijā noriskēju, un ziniet. Tas atmaksājās. Gribas vien smaidīt, atceroties vien. Un vēl vairāk smaidīt gribas redzot LMK reklāmu. Riskēšu. Man patīk šī gandarījuma sajūta!!! Pagājušo gad pārkāpu savu stereotipu. Arī šogad beidzot ir pienācis laiks pārkāpt sevis iedomātās robežas.
Nekā diža jau nav. Bet paldies manām čikitām un arī pretējā dzimuma pārstāvjiem par 2011.Lai arī kas būtu noticis, jūs visi esat unikāli, un man ir paties prieks, ka es jūs visus pazīstu:*
a.
p.s.
"Alķīmija slēpjas Tevī un visā ko Tu dari,
Tu tici sev, jo zini, ka Tu vari, vari,
Nekļūdās tikai tie kas guļ, tāpēc celies
Seko saviem sapņiem, nevis miegā spēku smelies."
Gatis Irbe