Rokas priekšā acīm, aizsedzot pasauli uz sekundēm trīs. Lai nav jāskatās uz to brīnišķīgo skaistumu pārāk ilgi, savādāk acis apžilbs, un prāts vairs nespēs pareizi padomāt. Tā jau vienreiz notika.Un, jāteic, stulbi ka tā. Acis apžilba, un prāts sajuka, vajadzēja paiet kārtīgam laika posmam, lai to visu piemirstu, un ziniet, tas vēljoprojām nav noticis. Jocīgi.
Un vispār, viss kā pirms pusgada. Laiks tik atšķiras. Gan pulksteņa laiks, gan gadalaiks.
Došos priecāties tālāk.
jauku vakaru.
a.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru