piektdiena, 2012. gada 3. februāris

Stāsts nav garš. Stāstam jau beigas

Kas uzkrita man uz galvas?
Dievs, vai tās ir Tavas asaras?
Vai tas ir kāds nevainīgs joks?
Varbūt tas ir vienkārši lietus.
Ļauj man Tevi pavadīt pār pilsētu,
kad lietus līst.
Lai līst, lai lietus līst.
Ļauj man Tevi noskūpstīt pār pilsētu,
kad lietus līst.
Lai līst, lai lietus līst.
Dzelzs Vilks.

Kārtējais skaistais koncerts. Un kā jau skaistos koncertos pienākās, man vienmēr galvā šaudās dažādas domas, secinājumi un atziņas.
Bet galvenais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka visa diena tika pavadīta pa mājiņām, uzskatu, ka šī ir godam pavadīta diena. Neko pielikt ne atņemt.
Un šādas dienas ir retums. Vajag tikai tos īstos cilvēkus ( kas nu jau ir uz pirkstiem saskaitām), un tad arī diena būs izdevusies.
Bučas mučas maniem mīļajiem, kā arī visiem pārējiem!
a.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru