svētdiena, 2012. gada 22. aprīlis

Nez vai balss, kas tik tālu skan, būs tā īstā un noderēs man.

(..) Ik pa laikam kāds tālumā skan. 

Dažkārt tā vien šķiet.
Šādās lietainās dienās tādas domas vien prātā maisās. Tas man atgādina vasaras lietainās dienas, kad ārā līst, un iekšā, zem pleda sēžot, tā vien gribas iet ārā, un ķert ikkatru lietus lāsi.
Un tā brīnišķīgā smarža, ko lietus atstāj. Jau biju aizmirsusi, cik tas ir skaisti. Viss tā vien liecina vasaru, kas tūlīt, tūlīt jau būs klāt. Viņa tepat vien ir. Aiz stūra, aiz tās mājas, aiz tā koka. Tikai nedaudz, 5 nedēļas un neliela kripatiņa. Pavisam, pavisam maz! Piekritīsiet man, vai ne?
Tas nu arī viss.
a.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru