trešdiena, 2012. gada 13. jūnijs

Komats

Griežas un spiež. Tā laikam tā sirds apziņa- sirdsapziņa. Acu skatiens, kas novēršas. Viens mirklis- un jau esi iemests citā galaktikā. Un pūlies, un centies, ar visu savu saprātu, nokļūt atpakaļ tur, kur saprātam jābūt. Un kad esi atpakaļ, saproti, ka negribi atkal šo mistiko lietu atkārtot. Dari visu, lai tā nebūtu.
Nožēla.
Nopūta.
Smaids,
Un viss ir it kā labi.
Vien nakts trakās domas spraucas, caur aizvērto loga rūti. Tās domas ir tur- tumsā. Bet viņas, kā par spīti grib būt šeit, te, tūlīt un tagad.
Nožēla.
Nopūta.
Un atkal neīstas smaids.
''Būs labi!'' es klusi nočukstu. Čuksti pazūd klusumā. -''būs!''
Un es zinu, ka būs. Es ticu sev.
A.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru