Tell me what u know about dreaming.

People told me slow my road..

I'm screaming- FUCK THAT

Imma do just what i want

Looking ahead no turning back!

Nu ko. Esmu uzņēmusi kārtīgu smaidu devu visai nākamai nedēļai.. Tā lai var atkal izdzīvot nākamo nedēļu uz pilnas klapes. Tā, lai možums acīs ir jau sešos un nogurums vēl neatčāpo līdz manis pat desmitos vakarā. Sistēma strādā pēc valšu metodes: viens divi TRĪS. Viens divi TRĪS. Uztakts uz pirmā cipara un jau atkal atpūta ir klāt. Un tā atkal.. Neuzsitot uztaktis aiziet divi trīs. Atkal sākās.. viens, divi TRĪS. Viens divi Trīs.viens, divi, trīs. Tu teiktu- briesmīga tāda rutīna. Es saku- Nekā, ar laiku pierod. Un re. Valšu gaitā tikām līdz rudenim. Uz brīdi, uz sekundi, apstājos. Un ko es redzu? Ka kokiem vairs nav lapu. Patiesībā to ir diezgan grūti ievērot, jo rīti aiziet steigā. Šādos rītos domas galīgi negrib domāt, par to, kas ir apkārt. Un vakarā.. Tad jau ir tumšs, īsti nevar saprast, vai kokiem ir zaļas vai jau nokrāsošās sarkanīgas lapas. Tā nu pēc kāda laika rodas tādi interesanti pārsteigumi. Bet man patīk pārsteigumi.

Jauku, rudenīgu sesdienu.!

a.